Gondoljers
Manas gondolas melnais paceltais zobenveidīgais priekšgals vienmērīgi dreifēja cauri kanāla mierīgajiem ūdeņiem. Gludais kuģis bija man labi kalpojis daudzus gadus, pārvadājot pasažierus pa pilsētas ūdensceļiem tieši tāpat, kā to bija vadījušas manu senču rokas no paaudzes paaudzē.
Saule rietēja pār seno pilsētu, pārvēršot ūdeni par iespiedkrāsas pārklātu lenti, kas vijās starp elegantām smilšakmens ēkām. Es dziļi ieelpoju vēso vakara brāzmu.
Vai ir vēl kāda skaistāka vieta par šo brīnumaino pilsētas kanālu? Tā kā gondola atviegloti ieslīdēja pietauvošanās vietā, es ar gandarījumu pārstāju lūkoties augšup tumstošajās debesīs uz Marsu.
Translated by Daiga Veikmane
No comments:
Post a Comment